Potenciālo darba devēju un darbinieku “Mīlas viesulis”
– kurš ir kura situācijas ķīlnieks?

Dažkārt ir vērts aizdomāties un pafilozofēt par svarīgām, ikdienišķām tēmām, kuras kādam var šķist pašsaprotamas, bet citam būtu vērts par to padomāt un it īpaši piestrādāt. Ir kāda svarīga lieta, ar kuru grēko darba devēji gan lielajās kompānijās, gan mazos uzņēmumos. Protams, kāds man tūlīt celsies no krēsla un metīs ar tomātu, reizē bļaujot ar putām uz lūpām, ka: “tam nav nekādas nozīmes!” , tomēr esmu nolēmis apmierināt savu verbālo caureju šonakt ,un šo bloga ierakstu nopublicēt plašākiem lasījumiem. Kāpēc? Jo es tā varu!

Lai to “tomātu mētātāju” uzčubinātu vēl mazliet vairāk, uzreiz varu teikt, ka šobrīd rakstot šo blogu pārstāvu visas trīs iespējamās šīs situācijas ķīlnieka kategorijas, esmu gan darba devējs savā ziņā, gan darba ņēmējs un arī darba meklētājs, tāpēc vēl jo vairāk spēju skatīties uz visām pusēm vienlaicīgi.

Darba devēju un darba meklētāju mīlas viesulis, jeb atgriezeniskā saite

Tātad, ķersimies pie tēmas iztirzājuma…

Par ko tad šeit ir “cepiens”?

Šis darba devēja un darba meklētāja “mīlas viesulis” sākās tad, kad vienam vajag otru, bet viens ar otru līdz galam tā arī nespēj pabeigt sarunu. Jā kādam varētu šķist, ka situācijā ,kad nerodas šī savstarpējā darba attiecību simpātiju ķīmija, nevienam nav pienākums atbildēt līdz galam un šīs attiecības var tā arī beigties nesākušās, bet kur tad ir tā sāpe un kāds tad būtu šis atsāpināšanas līdzeklis abpusējai pilnai laimei?

Darba meklēšana ir sarežģīts process un potenciālajiem darba ņēmējiem ir svarīgi sajusties cienītiem ,un informētiem par savu pieteikumu statusu. Tomēr, daudzi darba meklētāji sastopas ar nesaņemtām atbildēm no darba devējiem, kas var izraisīt neizpratni un neapmierinātību. Šī raksta turpinājumā es izklāstīšu potenciālā darba ņēmēja izjūtas saistībā ar atbildes trūkumu un sniegšu ieteikumus darba devējiem, kā rīkoties korekti šādās situācijās.


Uzmodelēsim situāciju no darba meklētāja skatupunkta…

Lai personificētu situācijas ķīlnieku piešķirsim darba meklētājam izdomātu ne tik klišejisku vārdu, nosauksim viņu par  Oskaru.

Iedomāsimies situāciju, ka Oskars ir kādas savas jomas speciālists (piemēram galdnieks) un darba meklēšanas procesā izskata vakanču sludinājumus, lai atrastu darbu savā specialitātē. Daži no sludinājumiem viņam šķituši saistoši un viņš piesaka savu kandidatūru atbildot sludinājumu autoriem, ē-pastā nosūtot savu CV (Curriculum Vitae) , kā arī labi sastādītu motivācijas vēstuli. Viss kā pienākas vai ne? Oskars ir ieguldījis samērā lielu darbu sastādot CV un motivācijas vēstuli, sameklējis atbilstošās vakances un nosūtījis uz tām personalizētus ē-pastus, tātad “āķis ar ēsmu ir izmests” un atliek vien sagaidīt atbildes, no kurām vēlāk izvēlēties – tomēr nekā… atbilžu nav. Atbilžu nav nedz par to, ka ē-pastu darba devējs ir saņēmis, ne par virzību atlases kārtai, nedz par noraidītu neatbilstošu kandidātu, vai jau aizpildītu vakanci. Oskars ir neziņā, sarūgtināts, apjucis un varbūt pat dusmīgs par šādu ignorēšanu… Protams, kādam varētu šķist, ka tas ir mazsvarīgi – darba devējs atbildēs tikai tiem, kurus nolems uzaicināt uz darba pārrunām, lai Oskars nesatraucās, nenolaiž rokas un turpina meklēt, tomēr ir kāds BET, un šos BET es salikšu stabiņā…

Bet, Bet stabiņā…

  1. Darba devējs nenodrošinot šo Oskaram svarīgo atgriezenisko saiti, iespējams zaudē labu potenciālo darbinieku.
  2. Oskars droši vien šo uzņēmumu neizvēlēsies vairs arī kā klients un neieteiks to draugiem – uzņēmuma reputācija var ciest arī šādā veidā.
  3. Dažkārt uzņēmumā rodas situācija, kad atlases kārtā apstiprinātie pretendenti neattaisno uz tiem liktās cerības un nākas veidot atkārtotu atlasi – šajā gadījumā var gadīties, ka šoreiz atbildi no Oskara nesaņems tieši uzņēmums…
  4. Īpaši šādos ekonomiski saspringtos laikos, kad darba devēji saka “nav jau ko darbā paņemt”, bet darba meklētāji saka “nav jau īsti kur iet strādāt”, atgriezeniskā saite ir labas prakses un potenciāla glābiņa zelta ceļš.
  5. Uzņēmuma profesionalitātes, atbildības un draudzīgas komunikācijas tēls dažkārt var būt svarīgāks, nekā augstākais atalgojums konkrētā nozarē – darbinieks labprāt ilgstoši izvēlēsies strādāt respektablā uzņēmumā, kas piekopj draudzīgu, cieņpilnu un godīgu attieksmi.

Ko tad varētu darīt, lai tā nenotiktu?

Katra uzņēmuma iekšējie procesi, budžets, iespējas un vajadzības protams ir dažādi, kā arī iedibinātā kārtība atlases procesam un pārvaldībai, tomēr ir vairākas iespējas, kā šo var atrisināt katrs uzņēmums – no iespējām dažas minēšu turpinājumā…

Automatizētās atbildes – Mūsdienās ir tehniski iespējami automatizēt ļoti daudzas lietas un ē-pastu automatizēšana manuprāt ir ilgtermiņā lētākais risinājums. Tas protams neatrisina visu tālāko atlases procesu, bet atgriezenisko saiti spēj nodrošināt jau pirmajā kārtā, kas savukārt ļauj sniegt jau pirmo kontaktu ar potenciālo darbinieku, kad viņš uz savu nosūtīto pieteikumu saņem konkrētu ziņojumu “Paldies, Jūsu pieteikums vakancei ir saņemts! Informēsim Jūs par tālāko atlases gaitu jau drīzumā”, šķiet nekas sevišķs? Bet tas ir ļoti, ļoti daudz jau sākumā…

Atbildes arī noraidītajiem kandidātiem – šis ir svarīgs aspekts, tas nodrošina gan to, ka (cītīgāks un neatlaidīgāks) darba meklētājs netraucēs uzņēmumu ar atkārtotiem bezjēdzīgiem pieteikumiem, zvaniem un dusmām. Arī situācijā, kad kandidātam pietrūkst pavisam nedaudz prasmju, vai kvalifikācijas  un viņam ir potenciāls celt savu kvalifikāciju, lai tiktu augstāk novērtēts darba tirgū – viņš saņemot korektu un draudzīgi pamatotu atteikumu visdrīzāk atgriezīsies jau kā pilntiesīgs kandidāts un labs darbinieks.

Atbildes par atlases kārtu un kandidāta pieteikuma virzību – gluži tā pat, kā pasūtot kādu preci no internetveikala pasūtītājs vēro savas paciņas kustību pa termināļiem un kurjeru rokām, arī darba meklētājs ar cerībām verās savā ē-pastā un viedierīcēs, lai sagaidītu atbildes uz saviem pieteikumiem un saprastu, kā virzās atlases kārta. Gan darba meklētājam ir jauki zināt, ka lietas virzās uz priekšu un viņa pieteikums “kustās” – tiek izskatīts, ticis nākošajā atlases kārtā, nodots tālākai izskatīšanai u.t.t, u.t.j.p… gan arī uzņēmuma personāldaļa var izvairīties no klapatām, kad kāda cita uzņēmuma atlases kārta ir bijusi ātrāka, precīzāka un “savākusi” potenciāli labo darbinieku. Mēs taču visi saprotam, ka ne vien uzņēmumi izskata vairākus darbinieku iesniegumus reizē, bet arī darba meklētāji nosūta savus pieteikumus vairākiem uzņēmumiem un šī cīņa par “vietu zem Saules” var dažādi beigties un turpināties visām iesaistītajām pusēm…

Nobeigumā…

Visbeidzot, svarīgi ir saprast, ka abpusēja atsaucība un laba komunikācija ir galvenie faktori, kas veido veiksmīgas darba attiecības. Darba devējiem un darba meklētājiem jācenšas saprast vienam otru, jānovērtē ieguldītais darbs un jācenšas nodrošināt pozitīvas pieredzes abām pusēm.

Ja darba devējs atbild uz katru pieteikumu ,vai vismaz nodrošina automatizētas atbildes, tas rada uzticību un cieņu pret uzņēmumu. Savukārt darba meklētājs, saņemot atbildes, ir motivēts turpināt aktīvi meklēt darbu un rūpēties par savu profesionālo attīstību.

Svarīgi ir ievērot cieņu pret cilvēkiem, kuri izrāda interesi par uzņēmumu, un censties izveidot abpusēji izdevīgas darba attiecības. Pat ja situācija nenotiek ideāli, komunikācija un atbildīga rīcība var palīdzēt izvairīties no negatīvas ietekmes uz uzņēmuma reputāciju un darba meklētāja motivāciju.

Tātad, ļausim darba attiecībām kļūt par “mīlas viesuli”, kurā gan darba devēji, gan darba meklētāji atradīs savu kopīgo ceļu uz veiksmi un izcilību. Pielieciet nedaudz pūles uz abpusēju izpratni, cieņu un komunikāciju, un tas nesīs augļus ilgtermiņā.

Loading

Noderīgs raksts? Dalies ar citiem: